Šajā stāstā iepazīstam Ysebrand Landfried, nabadzīgu trīspadsmitā gadsimta bruņinieku un krustnesi. Tēlu vēsturiskajām lomu spēlēm dzīvē radījis Noah Hackl, iedvesmojoties arī no Morgana Bībeles un stāstiem par krusta kariem. Viņa dzīvesstāsts ved no bruņinieku ideālu pilnas jaunības uz Albiģiešu krusta kara skarbo īstenību. Noah apraksta arī apģērbu, ieročus un ekipējumu, ar ko Ysebrand atdzīvojas.
Noah stāsts:
Kritušais krustnesis Ysebrand
Mans tēls ir 13. gadsimta nabadzīgais bruņinieks un krustnesis Ysebrand Landfried. Es viņu radīju, lai reiz piedalītos vēsturiskajās lomu spēlēs dzīvē. Īpaši iedvesmoja Morgana Bībele, ko pazīst arī kā Krustnešu vai Maciejovska Bībeli. Kopš bērnības mani aizrāvuši krusta kari – gan pateicoties „Krusta karam džinsos“, gan Ridlija Skota filmai „Debesu valstība“. Varbūt tie nav vēsturiski precīzākie avoti, bet stāsti rosināja iztēli. Vēlāk iepazinu dažādus krusta karus, kas notika ne tikai Svētās zemes virzienā, bet arī citur Eiropā, piemēram, austrumos, Baltijas zemēs. Tur Vācu ordeņa bruņinieki cīnījās ar pēdējiem Eiropas „pagāniem“. Un, protams, Francijas dienvidos, kur pēc pretrunīgi vērtētā pāvesta Inocenta III pavēles iznīcināja katarus. Tas ir drūms laikmets un tāpēc aizraujošs fons tēla radīšanai.
Mani iedvesmas avoti
Ysebrand uzauga Svētās Romas impērijas rietumos 12. gadsimta beigās, klausoties daudzos stāstos par veiksmīgiem un mazāk veiksmīgiem krusta kariem uz Svēto zemi. Viņa prātu piepildīja noslēpumainu austrumu vietu ainas, kur viņš varētu būt varonis. Iedomājos, ka viņš jau redzēja sevi rāpjamies pār Jeruzalemes mūriem kā pirmā krusta kara bruņinieki. Būdams bagāta muižnieka kuplās ģimenes jaunākais dēls, viņš dabiski bija paredzēts priestera gaitām. Taču vērīgā māte jau sen saprata, ka neveiklais un piedzīvojumu kārais Ysebrand tam nav radīts. Pateicoties viņai, viņš kļuva par pāžu viena no Burgundijas hercoga Odo III vasaļiem galmā. Parādījis sevi no labākās puses, viņš kļuva par bruņinieka Roberta Lamarka ieročnesi. Tieši laikā, jo tūlīt sākās pirmais Albiģiešu krusta karš.
Šo karagājienu vadīja pāvesta legāts Arnaud Aumury, un Odo III ar svītu devās beidzot pievērst ticībai vai nogalināt atkritušos katarus. Ysebrand vēlējās tikai apliecināt sevi krusta karā. Lai gan tas neveda uz Jeruzalemi, pēc pāvesta domām tas bija tikpat svarīgs. Tomēr tas nekļuva par godpilno un aizraujošo piedzīvojumu, uz ko viņš cerēja. Kad krustnešu armija aplenca Béziers un iedzīvotāji atteicās izdot katarus, pilsētā nogalināja ikvienu vīrieti, sievieti un bērnu. Stāsta, ka kareivim jautājot pāvesta sūtnim Amaury, kā atšķirt katoļus no katariem, viņš atbildējis: „Nogaliniet visus. Dievs pazīs savējos.“ Šī īstā elle zemes virsū sagrauj Ysebrand priekšstatus par bruņniecību, kad viņam jāseko Lamarkam pilnīgā slaktiņā. Pēc gadiem ilgas kalpošanas Lamarkam līdz viņa nāvei Tulūzas aplenkumā Ysebrand tika iecelts bruņinieku kārtā, taču tituls viņam vairs neko nenozīmēja. Apjucis par savu bruņniecību un izlaidības un dzeršanas dēļ nonācis trūkumā, viņš klejo pa Eiropu, meklējot mērķi.
Bruņinieks Ysebrand ar savu zobenu (Mytholon Hartmut) un Templars Enclosed Helmet ķiveri. Viņš valkā gambesonu, kāju zeķes un braies, bet zem ķiveres – ķēžu bruņu kapuci. Josta nav pilnīgi vēsturiski precīza, bet derēs, līdz iegādāšos Celtic Webmerchant viduslaiku ādas jostu.
Kā turpmāk klāsies jaunajam, bet vīlušajam bruņiniekam Ysebrand? Vai viņš kļūs par aukstasinīgu algotni gaidāmajos karos vai godājamu bruņinieku, kas aizstāv nevainīgos? Vai noliks ieročus un izvēlēsies godīgu strādnieka dzīvi, vai kļūs par laupītāju un padarīs Francijas ceļus nedrošus? Kas to lai zina…
Reactie plaatsen