Ātrie fakti par Romas palīgtroopām
Auxilia: Profesionālas vienības, ko veido ne-pilsoņi (peregrini) Romas impērijā.
Foederati: Sabiedrotie barbaru ciltis ārpus impērijas, kuras saistīja līgums (foedus).
Galvenā atlīdzība: Romas pilsonības statuss pēc 25 gadiem (auxilia) vai zeme un subsidijas (foederati).
Specializācijas: Jātnieki, strēlnieki (sagittarii), pafnīcu mešanas cīņnieki (funditores) un izlūkošanas vienības.
Galvenie periodi: Augustus (auxilia ieviešana) līdz 5. gadsimtam p.m.ē. (foederati dominance).
Ievads + Definīcija
Romas karagājuma panākumi balstījās ne tikai uz leģionu smagno kājnieku, bet arī uz Auxilia un Foederati iesaisti. Kamēr leģionāri bija tikai Romas pilsoņi, palīgtroopas tika verbētas no ne-etniskajiem romietiem. Auxilia bija profesionālas vienības no brīviem iedzīvotājiem bez pilsonības tiesībām impērijas ietvaros (peregrini), kamēr Foederati bija ārējo sabiedrotā tautu kareivji, kuri cīnījās Romai zem saviem vadoņiem. Šī daudzveidība ļāva Romai integrēt specializētas taktikas — piemēram, vieglus jātņiekus un strēlniekus — savā militārajā mašīnā.
Auxilia: Speciālisti un Peregrini
Zem imperatora Augusta auxilia tika pārveidota par organizētu pastāvīgo armiju. Viņi bieži veidoja trīs piecas daļas no kopējās sauszemes spēka un sniedza svarīgas specializācijas, kuras leģioniem pietrūka:
Jātnieki (Alae): Auxilia sniedza gandrīz visus jātniekus, tostarp slavenās Batāvu un Trākas vienības.
Strēlnieki (Sagittarii): Galvenokārt verbēti no austrumiem (Sīrija un Anatolija).
Pafnīcu mešanas cīņnieki (Funditores): Baleāru salas bija pazīstamas ar slepkavību precizitāti ar pafnīcu.
Izlūkošanas vienības (Exploratores): Specializētas vienības, kas sargi robežas un ziņoja par ienaidnieka kustībām.
Karavīri pēc 25 gadu dienesta saņēma militāru diplomu uz bronzas tabletes, kas viņiem un viņu pēcnacējiem deva tik ilgi gaidīto Romas pilsonības tiesības.
Foederati: Barbaru sabiedrotie un līgumi
Atšķirībā no auxilia, Foederati bieži saglabāja savu kultūru un komandas struktūru. Viņi bija saistīti ar Romu caur foedus (līgumu).
Loma Republikā: Sākotnēji Itāļu socii, kuri cīnījās par Romas interesēm pussalā.
Vēlā impērijas laika: Pēc 4. gadsimta p.m.ē. Roma kļuva arvien atkarīgāka no foederati vienībām, piemēram, Frankiem, Gotiem un Vandāliem. Apmaiņā par viņu pakalpojumiem viņi saņēma atļauju apmetās impērijas ietvaros uz brūņiem zemēm.
Kultūras apmaiņa: Daudzi barbaru vadoņi, piemēram, Batāvietis Julius Civilis vai Vizigotu Alariks I, uzzināja Romas taktikas no iekšpuses, kas vēlāk izrādījās izšķirošs vai katastrofāls dumpju un galējās Romas impērijas krišanas laikā.
Svarīgas vienības un reģionālā izcelsme
Dažādi reģioni bija pazīstami ar savu specifisko ieguldījumu Romas militārajā spēkā:
Ilirijā un Trāke: Nodrošināja labākos jātniekus un vēlāk veido militārās aristokrātijas kodolu (Ilirijas imperatoru).
Batāvi: Tika uzskatīti par auxilia eliti, specializējušies peldēšanā pāri upēm pilnā bruņojumā.
Sarmati: Smagi jātnieki, kurus pēc Markomānijas karu un Marka Aurēlija pie Hadriāna Mūra piespiedu iedzīvošanas.
Pārvērtība Vēlajā Senklasicismā
Ar Constitutio Antoniniana no 212. gada p.m.ē., kurā visi brīvie vīrieši saņēma pilsonības tiesības, atšķirība starp leģioniem un auxilia bija neskaidra. Diocletianus un Konstantīna reformu laikā jauni armijas sastāvi:
Palatini: Imperatora elites eskorta.
Comitatenses: Mobilā lauka armija.
Limitanei: Robežsargu vienības, bieži verbētas no lokālās iedzīvotāju vidus, lai aizargātu savas robežas.
Bieži Uzdotie Jautājumi (BUJ)
Kāda bija lielākā atšķirība starp leģionāru un palīgtropu karavīru?
Leģionārs pēc iecelšanas bija jau Romas pilsonis un dienēja smagajā kājniekos. Auxilia karavīrs bija ne-pilsonis, kurs pēc dienesta nopelnīja pilsonības tiesības un bieži veica specializētu lomu (piemēram, jātniek vai strēlnieks).
Kāpēc Foederati galu galā kļuva par bīstamību Romai?
Tā kā centrālā vara vājinājās, foederati (piemēram, Vizigoti un Vandāļi) apzinājās savu militāro spēku. Kad Roma vairs nevarēja izpildīt līguma noteikumus (maksājumus vai zemi), šie sabiedrotie pagriezās pret impēriju, kas noveda pie Romas plēšanas.
Kas bija "Numerus"?
Numerus bija neregulāra vienība no ne-Romas troopām, kas neatbilda standarta kohorts vai ala struktūrai. Viņi bieži tika izmantoti specifiskiem uzdevumiem gar robežām (limes).
Kopsavilkums
Auxilia ļāva Romai vadīt milzīgas armijas, kuras veidoja ne tikai Romas pilsoņi.
Pilsonības sistēma caur militāro dienesta darbojās gadsimtiem kā motori romanizācijai.
Foederati nodrošināja nepieciešamo militāro buferoni vēlajā senklasicismā, bet viņu pieaugošā autonomija paātrināja impērijas politisko fragmentāciju.
Bez šo sabiedrotā specilizēto iemaņām Roma nekad nevarētu uzturēt militāro dominanci Eiropā, Ziemeļāfrikā un Tuvumeistu.
Vai vēlies uzzināt vairāk par Trāku jātniekā specifisko bruņojumu vai Numīdijas jātnieku iesaisti tuks
